Bērzes pagasts atrodas Dobeles rajona ziemeļaustrumdaļā. Tas robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Krimūnu un Jaunbērzes pagastiem Dobeles rajonā , kā arī ar Glūdas un Līvbērzes pagastiem Jelgavas rajonā. Pagasta pašreizējā teritorija ir mākslīgs veidojums, kas izveidojās 1977.gada aprīlī un neatbilst vēsturiskajām Bērzes pagasta robežām, kādas tās bija līdz 1940.gad 12.jūnijam. Patreizējais Bērzes pagasts ir agrākais Dobeles rajona Austrumu ciems, kurš par Bērzes pagastu tika pārdēvēts tikai 1990.gada novembrī.      Bērzes pagasts atrodas plašā Zemgales līdzenuma Dienvidaustrumdaļā un pagasta teritorijas lielākā daļa atrodas tikai dažus metrus virs jūras līmeņa. Augstākā vieta pagastā ir 28,2 m virs jūras līmeņa, tā atrodas Virkus mežā.      Pagasta teritorijai cauri plūst Bērzes upe, kuras kopgarums pagasta robežās ir ap 26 km. Pagasta teritorijā Bērzē ietek nelielā Ālaves upīte, kura pagasta teritorijā plūst ap 3,5 km garumā. Cauri pagasta teritorijai plūst arī pavisam nelielā Gauratas upīte. Abas šīs nelielās upītes padomju laikā ir pārraktas un padarītas par lieliem notekgrāvjiem. Citi, kaut cik lielāki ūdens baseini pagasta teritorijā nav. Bērzes pagasta teritorija ir 8062 ha, no kuriem:     Lauksaimniecībā izmantojamā zeme   6478 ha   Valsts meži   436,5 ha   Privātie meži   334 ha   Zem ceļiem   192 ha   Zem ūdeņiem   192 ha   Pārējā   430 ha      Pagasta teritorijā nav purvu un krūmāju, nav arī aizsargājamās teritorijas vai dabas lieguma zonas. Pagasta teritorijā vairs nav arī nekādas kaut cik ievērojamas minerālo resursu vietas, jo bijušās grants un smilts karjeras būtība ir jau izmantotas.

No aptaujātajiem pagasta iedzīvotājiem gandrīz visi (203 n0 207)ir norādījuši, ka viņiem ir lietojumā zeme. Zeme galvenokārt tiek izmantota lauksaimniecības produktu ieguvei. Lielākai daļai zeme ir īpašumā. 47 iedzīvotāji zemi nomā un izmanto to lauksaimniecības mērķiem. Pēc iedzīvotāju domām arī nākotnē zeme tiks izmantota galvenokārt lauksaimniecības produktu ražošanai. Tie, kas šobrīd nomā zemi, arī nākotnē vēlas zemi nomāt, nevis iegūt īpašumā. Nedaudz mazāk ir tādi, kas arī turpmāk vēlētos iznomāt zemi citiem.      Kopumā ņemot, iedzīvotāji nevēlas iegādāties zemi īpašumā. Tikai 18% respondentu ir izteikuši vēlmi zemi iegādāties no jauna vai papildus. Pārsvarā piemājas un zemnieku saimniecību izveidošanai un paplašināšanai. Vēl mazāk no aptaujātajiem iedzīvotājiem ir tādu, kuri vēlētos pirkt zemi mājas celtniecībai. To ir izteikuši tikai 20 respondenti. Kā draudus pagasta attīstībai iedzīvotāji ir minējuši zemes izpārdošanu ārzemniekiem.

Lasīt vairāk...

Bērzes pagastā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi ir Bērzes luterāņu baznīca (valsts aizsardz.Nr.4879) , Virkus muižas apbūve (Nr.4872.) un Virkus muižas parks (Nr.4888.).      Bērzes luterāņu baznīca patreizējā izskatā celta 18. gs. otrajā pusē. Tā celta uz bijušajiem, vai arī līdzās pamatiem, kur 1743.g. bija uzcelta koka baznīca. Celšanas laiks 1820.g., cēluši divi mūrnieki arhitekta Dihta vadībā. Viņa pieļautās kļūdas dēļ , tornis sagāzās un tagadējais ir stipri zemāks, kā bija iecerēts. Baznīcā atrodas K. ULMAŅA dāvinātais zvans un 18. gs. būvētais harmonijs. Baznīca tika stipri izpostīta kara laikā. Atjaunošanai tika daudz panākt TF laikā. Tika uzcelta arī sagrautā kapliča. Ar kapliču un blakus esošajiem kapiem saistās daudz nostāstu. Baznīcai 1939. gadā torņa zvanu ar veltījumu Bērzes draudzei dāvināja Kārlis ULMANIS, kā baznīcai , kurā viņš ir kristīts un iesvētīts. Otrā pasaules kara laikā , kad baznīca tika daļēji sagrauta, it sevišķi baznīcas tornis, zvanu izglāba Bērzes centra iedzīvotāji un tas atkal ir uzstādīts atjaunotās Bērzes baznīcas tornī.

Lasīt vairāk...